Sveiks, Novembri! Atkal Tu te! Kā gan bez Tevis!?
Mēs abi zinām, ka satiksimies! Satiksimies atkal un atkal, un tad priecāsimies par to, ka ļaujam būt. Varbūt šoreiz Tu te esi bez puteņiem, bez sasalušiem deguniem un pūstošām lapām. Varbūt bez tā pārmaiņu dziņa. Es uzvelku vilnas zeķītes un nodrebinos, sēžot pie vēl aizvien atvērta loga, tomēr neatļaujos to aizvērt, liedzot sev dzirdēt lietus pļakšķu skaņas. Taču pietiek ar vienu Tavu lietaino dienu, lai atgādinātu, kāds patiesībā esi. Kāds vienmēr esi bijis. Tev vienmēr tiks! Tev vienmēr tiks pāris rindas no manis! Citādāk.. citādāk man līdz decembrim netikt.
0 Comments
|