Šodienā es zinu, ka dzīvoju sev. Katra elpa, katra doma, katra iedvesma- tas ir tikai man. Pienākuma sajūta un sarežģītas ķēdītes starp cēloņiem, vajadzībām, iespējām un rīcībām ir tikai traucēklis. Šodienā es saprotu, ka patiesībā jau kādu laiciņu, kādus gadiņus neesmu jutusi to vienpatības sajūtu, kas rada vēlmi augt, virzīties uz priekšu un darīt sev. Nevis kādam citam. Sev. Aizmirstot par to sajūtu, ka kaut kāda mērķa labā atdod savu dzīvi. Aizmirstot visu to un ejot flowā.
0 Comments
|